LNOB izvēlas Clay Paky
2016. gada septembris
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pirmsākumi datējami ar 1856. gadu, kad arhitektu – Oto Dīces un Johana Daniela Felsko izstrādātajā pilsētas centra rekonstrukcijas plānā Rīgas kanālmalas apstādījumos tika paredzēta vieta pilsētas teātrim.
1860. gadā, bijušajā Pankūku bastiona vietā sāka būvēt pilsētas teātri ar gandrīz 2000 skatītāju vietām. Jaunā ēka tika atklāta 1863. gadā ar Frīdriha Šillera Vallenšteina nometnes un Ludviga van Bēthovena Fidelio iestudējumiem. 1919. gadā Pilsētas teātra ēka nonāca Latviešu operas trupas rīcībā. Tā paša gada nogalē teātris ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu un izrādīja savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis. 1944. gadā Latvijas Nacionālā opera un balets ieguva Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra nosaukumu.
20. gadsimta 70-to gadu vidū radās ideja par Operas nama rekonstrukcijas nepieciešamību, jo ēka vairs neatbilst tā laika tehniskajām un estētiskajām prasībām.
1990. gadā teātris atkal tiek pārdēvēts par Latvijas Nacionālo operu, to slēdz uz rekonstrukciju un interjera restaurāciju, jaunizveidotās telpas stilistiski tiek pieskaņotas R. Šmēlinga izstrādātajam vēsturiskajam interjeram. 1995. gadā pabeidz vecās ēkas rekonstrukciju, un Operas kolektīvs ar izcilu simfoniskās mūzikas koncertu sēriju un Jāņa Mediņa operas Uguns un nakts iestudējumu atgriežas uz savas skatuves. Savukārt, 2001. gadā ekspluatācijā tiek nodots mūsdienīgs piebūvju komplekss, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, un Jaunā zāle ar 300 skatītāju vietām, plaša profila mākslas projektu realizēšanai.
Šobrīd Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka ir viena no Rīgas vizītkartēm, kas apliecina labas arhitektūras un augstvērtīgas kultūras nozīmi pilsētā.
SGS Sistēmas jau daudzus gadus sadarbojas ar Latvijas Nacionālo operu un baletu, piegādājot dažādas audio un skatuves apgaismojuma iekārtas, kā arī veic uzstādīto iekārtu tehniskās apkopes.
Latvijas Nacionālās operas un baleta repertuārā atrodams daudzveidīgs izrāžu un notikumu klāsts – gan klasiski, krāšņi operas un baleta iestudējumi, gan mūsdienīgi eksperimenti un tehniski sarežģīti jaundarbi. Operas un baleta iestudējumu specifikai raksturīgas vērienīgas, mobilas dekorācijas, iespaidīgi tērpi un komplicēta skatuves uzbūve, kas ir izaicinājums gan māksliniekiem, gan tehniskajai komandai, jo katram jaunam notikumam ir jārod risinājums, lai izceltu un papildinātu režisora, scenogrāfa, horeogrāfa un tērpu mākslinieka radošās ieceres. Līdz ar to, teātra tehniskajiem darbiniekiem ir būtiski sekot līdzi tehniskā aprīkojuma attīstībai, jāspēj iedziļināties iekārtu tehniskajos parametros, lai prastu tās pilnvērtīgi izmantot.
Operas gaismu tehnikas klāsta papildināšanai ar nepieciešamajiem profilējamajiem kustību efektu prožektoriem, tika veikta dažādu ražotāju piedāvājuma izpēte, kā rezultātā izvēle krita uz Clay Paky jaunāko produktu Scenius Profile prožektoriem, kam piemīt vairākas teātrim (operai) būtiski nepieciešamas īpašības:
- plašs gaismas stara leņķa regulēšanas diapazons no 8° līdz 50°;
- viens no augstākajiem iespējamiem CRI (Color Rendering Index) – 95;
- gaismas staru ierobežojošās žalūzijas nodrošina pilnīgu aizkara efektu;
- 1400 W lampas nodrošina izcilu apgaismojuma līmeni, kas pārsniedz pat iekārtas ar jaudīgākām lampām;
- perfekti līdzens gaismas stars no centra līdz malām.
Operas tehniskais personāls jau iepriekš ir strādājis ar firmas Clay Paky ražotajiem produktiem, novērtējot to uzticamību un kvalitāti, tagad esošajam produktu arsenālam – astoņiem Alpha Spot 700 un četriem Alpha Wash 1500 tiek pievienoti Scenius Profile kustību efektprožektori.
Uzstādītā tehnika:
- 5 x Clay Paky Scenius Profile – profilējamie kustību efektprožektori
